Vidzemes koncertzāles Cēsis atklāšana. 31. maijs plkst. 19.00
Cēsis – Vidzeme – Latvija – trīs Baltijas valstis – mūzikas neaptveramais visums.
Vidzemes koncertzāles “Cēsis” atklāšanas koncerta programma veidota, iedvesmojoties no labākā, kas radīts nule nosauktajās teritorijās, un tās īstenojums uzticēts mūsu labākajiem solistiem, ansambļiem un orķestriem.
Vidzemes koncertzāles “Cēsis” vadītāji cer, ka jaunā būve piesaistīs ne tikai Latvijas, bet arī kaimiņvalstu muzikālo tūristu interesi, un pirmās ceļazīmes šajā virzienā tiek liktas, uz atklāšanas koncertu aicinot gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Andri Pogu, gan arī viesus – igauņu maestro Paulu Megi, kurš savulaik vadīja LNSO, un lietuviešu maestro Gintaru Rinkēviču, kurš ilgāku laiku bija Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents.
Zvaigžņots ir izvēlētais solistu sastāvs: mums vienmēr prieks Latvijā dzirdēt Aleksandra Antoņenko spožo tenoru, Egila Siliņa vareno basu, Kristīnes Blaumanes vienreizēji dziedošo čellu, Reiņa Zariņa gudro klavierspēli, Kristīnes Zadovskas tumsnējo mecosoprānu un Raimonda Paula unikālo piesitienu.
Reiņa Zariņa solo būs dzirdams pašā koncerta sākumā – ar ko gan citu sākt programmu, ja ne ar Cēsīs dzimušā Alfrēda Kalniņa opusu, un šoreiz tā būs klavierminiatūra “Himna manai dzimtajai zemei” – īss un iespaidīgs Latvijas slavinājums ar simbolisku apakšvirsrakstu “Pavasara rīts saules mirdzumā”.
Aleksandrs Antoņenko un Reinis Zariņš turpinās savulaik ASV turnejā sākto sadarbību, atskaņojot Alfrēda Kalniņa un Jāņa Mediņa solodziesmas. Arī Egils Siliņš muzicēs kopā ar Reini, dziedot jaunpiebaldzēna Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa šedevrus.
Savukārt Kristīni Blaumani dzirdēsim Londonā dzīvojošās bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas mundrā Čellkoncerta skaistajā lēnajā daļā, un šī darba atskaņojumā LNSO priekšā stāsies Pauls Megi. Viņš vedīs uz Cēsīm arī igauņu mūzikas paraugu – pērn komponēto vidējās paaudzes meistara Renē Ēsperes opusu Respectus, kas darināts vairākiem igauņu komponistiem raksturīgajā skaldītā lakonisma valodā.
Kristīne Zadovska dziedās divas daļas no Cēsu Bērzaines kapos guldītā jaunpiebaldzēna Marģera Zariņa slavenās “Partitas baroka stilā”. Vecpiebalgā daudzas ziemas un vasaras vadījušā Imanta Kalniņa daiļrade būs pārstāvēta ar dziesmām, ko skatītāju apbrīnotajā un “Zelta mikrofonu 2013” ieguvušajā programmā “Imants un Ziedonis” Sigvarda Kļavas vadībā iestudēja Latvijas Radio koris. Koncertzāles “Cēsis” atklāšanas koncertā satiksim gan kora solistus, gan pašu kori, gan arī Renāru Kauperu, bez kura šī programma nav iedomājama.
apakšvirsrakstu “Pavasara rīts saules mirdzumā”.
Aleksandrs Antoņenko un Reinis Zariņš turpinās savulaik ASV turnejā sākto sadarbību, atskaņojot Alfrēda Kalniņa un Jāņa Mediņa solodziesmas. Arī Egils Siliņš muzicēs kopā ar Reini, dziedot jaunpiebaldzēna Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa šedevrus.
Savukārt Kristīni Blaumani dzirdēsim Londonā dzīvojošās bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas mundrā Čellkoncerta skaistajā lēnajā daļā, un šī darba atskaņojumā LNSO priekšā stāsies Pauls Megi. Viņš vedīs uz Cēsīm arī igauņu mūzikas paraugu – pērn komponēto vidējās paaudzes meistara Renē Ēsperes opusu Respectus, kas darināts vairākiem igauņu komponistiem raksturīgajā skaldītā lakonisma valodā.
Kristīne Zadovska dziedās divas daļas no Cēsu Bērzaines kapos guldītā jaunpiebaldzēna Marģera Zariņa slavenās “Partitas baroka stilā”. Vecpiebalgā daudzas ziemas un vasaras vadījušā Imanta Kalniņa daiļrade būs pārstāvēta ar dziesmām, ko skatītāju apbrīnotajā un “Zelta mikrofonu 2013” ieguvušajā programmā “Imants un Ziedonis” Sigvarda Kļavas vadībā iestudēja Latvijas Radio koris. Koncertzāles “Cēsis” atklāšanas koncertā satiksim gan kora solistus, gan pašu kori, gan arī Renāru Kauperu, bez kura šī programma nav iedomājama.
Viens no Cēsu mūzikas dzīves talismaniem jau daudzus gadus ir klavieru kvartets RIX, un viņu atskaņojumā mēs dzirdēsim pasaules slavenākā Latvijas komponista Pētera Vaska Otrā klavieru kvarteta kustīgāko daļu Danza. Latvijas komponistu salīdzinoši jaunāko paaudzi prezentēs divi starptautiskiem nopelniem bagāti autori, kas savulaik absolvējuši Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu. Santa Bušs speciāli šim koncertam uzrakstījusi jaundarbu “Austras koks (atspulgos)”. Klausītājs aicināts iztēloties, kā būtu vadīt dienvidu zem koka zariem un caur lapotni skatīties debesu atgaismās. Savukārt no Kristapa Pētersona darbu klāsta izvēlēta simfoniskā miniatūra “Šahs” – pirms vairākiem gadiem radīts aizmetnis patlaban mūsu Baltajā namā izrādītajai operai “Mihails un Mihails spēlē šahu”.
Koncerta otrās daļas sākumā uzstāsies Raimonds Pauls, spēlējot solo savā sen komponētajā un nesen no arhīviem dienasgaismā celtajā Rapsodijā klavierēm un orķestrim. Koncertu vainagos Egila Siliņa solo Verdi operas “Makbets” titulvaroņa iespaidīgajā pēdējā cēliena ārijā un Aleksandra Antoņenko solo Pučīni operas “Turandota” slavenākajā fragmentā – Kalafa ārijā.
Vairāk informācijas: