Mantojuma dienas Raunā
1984. gadā Francijā aizsākās tradīcija- atcerēties un tajā pašā laikā pievērst aizvien plašākas sabiedrības uzmanību kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem valsts teritorijā. Šī kultūrvēsturiskā mantojuma atcerēšanās kultūra dažu gadu laikā izplatījās visā Eiropā un ieguva „Mantojuma dienas” nosaukumu. Šo dienu mērķis bija un ir joprojām tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, kas atrodas tiem apkārt.
No 12. līdz 14. septembrim šogad Latvijas teritorijā norisināsies Mantojuma dienas, kuru tēma ir „Rīgas ielas”. Daudzās Latvijas pilsētās un mazākās apdzīvotajās vietās vēsturiski izveidojusies Rīgas iela un ilgu laiku kalpojusi kā galvenā apdzīvotās vietas iela. Arī Rauna ir to vidū. Tāpēc Raunas novada dome ir to nedaudzo pašvaldību vidū, kas šīs dienas padarīs īpašas.
Līdz ar to Raunai būs tā privilēģija 13. septembrī svinīgi pacelt Mantojumu dienu karogu.
Mantojumu dienas iesāksies ar jau minētā karoga pacelšanu un uzrunām par un ap šo dienu. Tālāk visi aicināti uz Raunas domes konferenču zāli, kur notiks seminārs, kas būs fokusēti veltīts tēmām, kas ir par vai ir saistītas ar Rīgas ielu.
Runās arheoloģe Sandra Zirne par arheoloģisko izpēti Raunas pilsdrupās, savelkot kopā to, kas ir bijis senāk un uzsverot to, kas noticis šogad. Tāpat par Raunas arhitektonisko veidolu un apbūvi runās arhitekte Vija Caune, izceļot to, kas Rīgas ielā saglabājies no vēsturiskās apbūves. Vēsturnieks Arnis Āboltiņš ieskicēs Raunas Brīvības pieminekļa vēsturi, skatot to caur Brīvības cīņu tēmu un vēsturiskajām fotogrāfijām.
Tāpat runās arī vēsturnieks Edgars Plētiens par Raunas ceļiem, ieskicējot to attēlojumu kartogrāfiskajos un rakstītajos vēstures avotos. Pēc pārtraukuma par veiktajiem Rīgas ielas māju pētījumiem stāstīs bijušie un esošie Raunas skolēni. Semināru noslēgs vēsturnieces Ievas Tropas skatījums uz Raunu 20. gs. 20.- 30. gados caur Raunas iedzīvotāju atmiņām.
Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgas ielas 1 iekšpagalmā uzstāsies Annija Putniņa un The Green Land. Vakarpusē Mākslinieku plenēra izstādes atklāšana.
Rīgas iela vēsturiski bijusi ceļš un tāda tās uztvere saglabājusies līdz 20. gs. vidum. Tagad iela loģiski iekļaujas Raunas apdzīvotās vietas plānojuma telpiskajā struktūrā. Tas, ka ielas pirmais nams ir vēsturiski kalpojis kā pašvaldības ēka, kā arī tas, ka no Rīgas ielas labi redzamas Raunas pilsdrupas, Brīvības cīņās kritušo piemiņas vieta un vēsturiskā apbūve, padara šo telpisko struktūru par Raunas centrālo vietu. Rīgas ielas vēsture ir saglabājusies sabiedrības atmiņās un noteikti saglabājama kā vēsturiska liecība.
Brauc, nāc un piedalies! Vienmēr gaidīts Raunā!