Notikumi

M. Vanagas muzejs aicina uz konferenci Kāpēc jāzina par padomju deportācijām?

Izveidots/papildināts 13.03.2014 20:35

Lai kopīgi diskutētu par vēstures aktualizēšanas modeļiem mūsdienās, š.g. 24. martā plkst. 10.00-16.00 rakstnieces un kultūrvēsturnieces M. Vanagas muzejs aicina visus interesentus apmeklēt konferenci „Kāpēc jāzina par padomju deportācijām?”, kas notiks Amatas novada Kultūras centrā Ģikšos. Kāpēc jāzina vēsture, ko mācīties no represijās cietušo pieredzes, vai un kā iedzīvināt interesi par vēstures neērtajiem jautājumiem šodien – ir tikai dažas no būtiskajām tēmām, kuras mudinās apspriest konferences organizatori un dalībnieki.

Konferenci ar priekšlasījumiem „Pagātne šodienā: vai saprotam cilvēka vērtību?”  un „Atmiņas loma ļaunuma mazināšanā un ētiskās vērtības” atklās LU profesores – vēsturniece Vita Zelče un filozofe Maija Kūle. Ar VPP „Nacionālā identitāte” pētījumu „Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā: atmiņu politika un publiskā telpa” iepazīstinās LUSZF doktorante Laura Uzule, par M.Vanagas muzeja topošo virtuālo ekspozīciju skolēniem un jauniešiem stāstīs projekta autore un koordinatore Elīna Kalniņa, bet vēsturniece Danute Dūra analizēs padomju deportāciju tematikas atspoguļojumu mācību materiālos skolās.

Turpinājumā projekta „Nacionālo partizānu bunkurs” veidotāji Agris Šults un Alise Šulte izskatīs jautājumu par Nacionālo pretošanās kustību kā vienu no deportāciju cēloņiem, un Cēsu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolnieks Jānis Vilciņš prezentēs pētījumu par savu vectēvu, kas ticis izsūtīts uz Vorkutu. 

Pirms diskusijām konferences noslēgumā Jaunā Rīgas teātra aktieris un izrāžu līdzautors Vilis Daudziņš runās par iztēles un empātijas nozīmi vēsturisko procesu izpratnē un teātri kā vienu no vēstures skaidrošanas instrumentiem.

Konferencē īpaši aicināti piedalīties skolu jaunieši, kā arī izglītības un kultūras darbinieki. Dalība konferencē bez maksas.  Reģistrācija līdz 14. martam Amatas novada mājas lapā http://ejuz.lv/vestureskonference vai zvanot pa tālruni 64127909!

Konferences norisi atbalsta:

  • Amatas novada pašvaldība, Amatas novada pašvaldības apvienotā izglītības pārvalde, Amatas pamatskola,
  • biedrība „Amatas novada attīstības fonds”, jauniešu organizācija „Nītaureņi”,
  • Amatas novada zemnieku saimniecība „Birzlejas”, biedrība „Skujenes kultūrvides attīstība”.

Konferences „Ķāpēc jāzina par padomju deportācijām?” programma

8:00 – 9:30 atvērts M. Vanagas muzejs Amatas pamatskolā

8:30 ziedu nolikšana un svecīšu aizdegšana pie Svētakmens Sibīrijā nomocītajiem (pie Amatas pamatskolas)

9:00-10:00 ierašanās KC Ģikšos, reģistrēšanās, kafija, iepazīšanās ar izstādi „Padomju deportāciju liecības”

10:00- 10:15 konferences atklāšana

10:20- 10:50Maija Kūle-filozofe, LU profesore

 „Atmiņas loma ļaunuma mazināšanā un ētiskās vērtības”

 „Aizmirst Staļina tipa ļaunuma izpausmes nozīmē pavērt ceļu kaut kā līdzīga atkārtojumam nākotnē. Tāpēc sociālā atmiņa, kas saistās ne tikai ar zināšanām par ļaunumu, bet arī ar empātiju, ir ētisko vērtību spēkā uzturēšanas nosacījums. Bez tām nav cilvēcības, un ļaunums var iegūt atkal jaunas, pavisam negaidītas agresivitātes formas. Jaunajai paaudzei būtu vērtīgi saprast to, ka atmiņai ir arī nozīme pret nākotni, jo tā palīdz pasargāties no briesmām, kas varbūt tuvojas. Tas, kas aizmirst, jau pats naivi un labprātīgi ir nonācis iespējamā ļaunuma riska zonā.”

10:50-11:20 – Vita Zelče – vēsturniece, LU profesore;

„Pagātne šodienā: vai saprotam cilvēka vērtību?”

„Kā nepietiekamais pagātnes izvērtējums un analīze ietekmē šā laika cilvēkus. Totalitāro režīmu nosodījuma trūkums, iecietīga attieksme pret varas noziegumiem, daudzo cilvēku nāvju un ciešanu kā attiecīgā laikmeta normālu parādību uztveršana ietekmē mūsdienu sabiedrības un indivīdu attieksmi pret sevi, savas dzīves un dzīvības vērtību.”

11:20-11:40- Laura Uzule - LUSZF doktorante, grāmatas „Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā..” līdzautore

„VPP „Nacionālā identitāte” pētījums „Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā: atmiņu politika un publiskā telpa””

„Kā, sākot ar 1980. gadu beigām, veidojušās un mainījušās Latvijas sabiedrības attiecības ar vienu no savas pagātnes traģiskākajiem notikumiem?”

Starpbrīdis – 15 minūtes  Sibīrijas lēģera orķestra melodijas spēlē Ingrīda Muižniece

12: 00- 12:20 Elīna Kalniņa -  M. Vanagas muzeja topošās virtuālās ekspozīcijas „ESI PATS!” koncepcijas autore un izveides koordinatore

„Kāpēc un kā top M. Vanagas muzeja virtuālā ekspozīcija „ESI PATS!””

„Atvērts, attapīgs un aktīvs muzejs spēj kļūt par neaizstājamu palīgu un lielisku sabiedroto ikvienam no mums. Lai saprastu sevi un citus līdzās, mums, kas dzīvojam Latvijas šodienā un vēlamies aktīvi veidot rītdienu, ir vitāli svarīgi zināt un izprast Latvijas pagātni, it īpaši, 20.gs. vēstures traģiskākās lappuses.”

12:20-12:40 Danute Dūra - vēsturniece, skolēnu pētniecisko darbu konkursa „Vēsture ap mums” vadītāja;

„Padomju deportācijas vēstures mācīšanā: riski un iespējas”

„Ko pieprasa izglītību regulējošie dokumenti, kā padomju deportācijas atspoguļo mācību grāmatas, kādas audzināšanas un domāšanas attīstības iespējas rada padomju deportācijas kā mācību tēma?”

12: 40- 13:00 Agris Šults, Alise Šulte – projekta „Nacionālo partizānu bunkurs” (Melturos) veidotāji.

"Nacionālā pretošanās kustība kā viens no deportāciju cēloņiem"

Nacionālā pretošanās kustības dalībnieku, kā arī tās atbalstītāju aktivitātes ir tieši saistāmas ar padomu deportācijām. Šī kustība aktīvi destabilizēja padomju varu un tās autoritāti Latvijā un citās ieņemtajās teritorijās. Spēcīgākais veids kā iedragāt pretošanos bija atgriezt to no vietējā atbalsta, kas apgādāja nacionālos partizānus ar pārtiku un paslēptuvēm. Tādējādi padomju varai svarīga bija nacionālo partizānu atbalstītāju deportācija.

13:00 – pusdienas

14:00 – 14:15 Jānis Vilciņš – Cēsu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolnieks, pētījuma „Mans vectēvs” autors.

„Dzimtās vietas, dzimtas sakņu apzināšanās, interese, vēlēšanās uzzināt, kas bija, kāds bija mans nekad nesatiktais vectēvs. Visas ģimenes brauciens uz vectēva izsūtījuma vietu – Vorkutu.”

14:15 – 15:00 - Vilis Daudziņš - Jaunā Rīgas teātra aktieris, izrāžu līdzautors

„Kas padara vēsturi personisku”

„Lai izveidotos inteliģenta sabiedrība, nepietiek tikai ar korektām zināšanām par vēstures notikumiem, ir nepieciešama iztēle un empātija. Jo tikai tad, ja spējam iedomāties sevi konkrētā vēstures notikumā, mēs varam nojaust, kas lika Viktoram Arājam, Alfrēdam Novikam, Žanim Lipkem, Konstantīnam Čakstem vai manam vectēvam rīkoties tā un ne citādi. Manuprāt, teātris ir viens no ceļiem, kā padarīt vēsturi personiskāku un līdz ar to saprotamāku.”

15:00- 15: 30 Diskusijas

PIEVIENOTIE FAILI
Atpakaļ
Pieteikties par biedru