Notikumi

Cēsnieks Latvijas valstij: Rozenbergu dzimta vēsturei un mākslai

12.11.2013 22:20

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Jaunajā pilī ir apskatāma izstāde „Cēsnieks Latvijas valstij: Rozenbergu dzimta vēsturei un mākslai”. Izstāde par cēsnieku Rozenbergu dzimtas devumu vēsturē un mākslā turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsniekiem, viņu vaļaspriekiem un ar viņu likteņiem.

...ar visām saknēm, sirdi un dvēseli Cēsīs! Tāds ir stāsts izstādē par cēsnieku Rozenbergu dzimtu, kuru saknes Cēsu vēsturē jau mērāmas sešās paaudzēs kopš 1870. gadiem. Rozenbergu dzimtas ligzda ir nams Bērzainē, Jēkaba ielā, ko cēlis cēsniekiem tik ļoti pazīstamais mākslinieks, scenogrāfs, skolotājs un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks Jānis Rozenbergs (1901-1966). Taču dzimtas pirmsākumi meklējami citā pilsētas pusē – nelielajā Dubinskas muižiņā, tagadējās Raiņa ielas rajonā, kur savu dzīvi vadījuši mākslinieka Jāņa Rozenberga vecvecāki Mārcis un Trīne.

Izstādes atklāšanas datums – 11. Novembris, Lāčplēša diena, nav izvēlēts nejauši. Šis datums Rozenbergu dzimtai ir īpaši svēts, tāpat kā Latvijas valstij un latviešu tautai. 1919. gada 4. jūnijā iesākās tolaik 18 gadus vecā Jāņa Rozenberga, kā Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīra, ceļš cīņā par Latvijas valsti. Izstādē būs apskatāma Rozenbergu dzimtas īpaša relikvija – Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, bijušā skolnieku rotas karavīra, mākslinieka Jāņa Rozenberga manuskripts, rakstīts pirms 85 gadiem par leģendārajām Cēsu kaujām un Rīgas un Latvijas atbrīvošanu bermontiādes laikā, 1919. gada novembrī. Šo dzimtas dārgumu un vēl daudzas izstādē apskatāmās vēstures liecības, kas veido stāstus par dzimtas ceļu un likteņiem, ar lielu atbildību glabā mākslinieka Jāņa Rozenberga dēls Ansis Rozenbergs – pazīstams akmeņkalis un leģendāra personība Cēsu glābšanas stacijas vēsturē.

Katrai no Rozenbergu dzimtas paaudzēm stāstāms savs stāsts, tomēr vienojošā stīga visiem Rozenbergiem, šķiet, ir Gauja un daba. Tāpēc īpaša tēma izstādē ir trīs Rozenbergu paaudžu mākslinieku – Jāņa, Pētera un Kristīnes Rozenbergu – saruna gleznās par mākslu, Gauju un Cēsīm.

Izstādē blakus klasiskajiem ainavu glezniecības darbiem, apskatāmas arī mazāk pazīstamas Jāņa Rozenberga gleznas, kas tapušas 1930. gadu beigās, māksliniekam ceļojot pa Balkānu valstīm un Turciju. Savukārt to, kādu valstiski svarīgu darbu līdztekus ceļošanai veica Jānis Rozenbergs, stāsta vēstures liecības fotogrāfijās.

„Pēteris Rozenbergs akvareli pacēla kā neviens Latvijā”, tā par Pētera Rozenberga, kā izcila akvareļgleznotāja, talantu izsakās viņa laikabiedri. Izstādē apskatāmās gleznas ir šo vārdu apliecinājums.

Kristīnes Rozenbergas iecienītākā tehnika mākslā, tāpat kā tēvam Pēterim Rozenbergam, ir akvarelis. Izstādē cēsniekiem būs iespēja apskatīt arī Kristīnes starptautiski atzītos darbus autortehnikā, kur redzami Gaujas tilti – no 1930. gadiem un 2011. gada pavasara plūdos.

Izstādes veidošanā ar lielu atbildību un apbrīnojamu degsmi piedalījās visi šobrīd Cēsīs dzīvojošie un strādājošie Rozenbergi. Mēs, Cēsu muzeja darbinieki, esam pateicīgi dzimtas vēstures un relikviju glabātājiem par doto iespēju iepazīstināt ar šo mantojumu cēsniekus un muzeja viesus Latvijas Valsts 95 gadu jubilejas svētku laikā!

Atpakaļ
Pieteikties par biedru
Pieteikt objektu