Jaunumi

Nīderlandes žurnālisti stāstīs par Latviju saviem velotūristiem

Izveidots/papildināts 31.08.2015 12:06
Ciemiņi neslēpj: brauciens ar divriteni gar jūras piekrasti no vienas mūsu valsts robežas līdz otrai viņiem ir gluži jauna pieredze.

Ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) gādību šobrīd Latvijā strādā divi žurnālisti no Nīderlandes, kas nedēļas laikā no 17. augusta līdz 24. augustam  izbrauks visu EuroVelo 13 jeb Dzelzs priekškara velomaršrutu.

Tiekoties brīdī, kad fotogrāfs Davids Peskenss (David Peskens) un rakstošais žurnālists Romans Helinskis (Roman Helinski) ir veikuši sava veloceļojuma pirmo daļu no Salacgrīvas līdz Rīgai, abi ciemiņi apliecina – esam ar braucienu ļoti apmierināti un Latvijas pusei par to pateicīgi.

Davids Peskenss un Romans Helinskis tandēmā strādā jau vairākus gadus. Var pat sacīt, ka no vidusskolas laikiem, kad viens sevi visspilgtāk spējis izpaust fotogrāfijā, bet otrs sapņojis par žurnālista un rakstnieka karjeru.

Šobrīd Davids Peskens, lai gan gados vēl ir ļoti jauns, jau ir publicējis savas dabas fotogrāfijas dažādos cienījamos izdevumos, piemēram, nīderlandiešu žurnālā “National Geographic”. Savukārt Romans Helinskis var būt gandarīts, ka ir pieprasīts rakstu autors, viens viņa romāns jau ir iznācis un guvis labus panākumus, bet otra izdošana plānota nākamgad.

Latvijā abi nīderlandieši gatavo publikāciju žurnālam “Fietsactief” (“Riteņbraukšana”), kurš adresēts tiem viņu tautiešiem, kam riteņbraukšana ir sirdslieta, taču ne sports. Šā iemesla dēļ abi žurnālisti nekad nebraucot strādāt uz kalnainām vietām, jo “Fietsactief” lasītāji ceļo ar riteni sava prieka pēc, nevis lai pārvarētu lielas fiziskas grūtības. Žurnāla auditorija ir lasītāji vecumā no 30 līdz apmēram 60 gadiem, arī vecāki, jo ar velotūrismu aizraujas teju vai katrs nīderlandietis.

Davids Peskenss saka: “Mans lielākais pārsteigums Latvijā ir tas, cik jūsu jūras piekraste ir klusa, bez cilvēku burzmas. Mums Nīderlandē ar vairāk nekā 17 miljoniem iedzīvotāju to ir grūti iedomāties. Arī citādi jūsu piekraste ļoti atšķiras no mūsējās. Jums ir tik daudz mežu, kas aug līdz pašai jūrai. Jūsu meži ir pat mazliet mežonīgi, kas man kā dabas fotogrāfam ļoti patīk.”

Fotogrāfs stāsta, ar kādu prieku viņš no agra rīta līdz nakts melnumam pie mums fotografē, jo pat debesis mums esot citādas. Latvijā varot redzēt zvaigznes, Piena ceļu, kas Nīderlandē, kur viena izgaismota apdzīvota vieta atrodas pie otras, neesot iespējams. Daudz vēl Davids Peskenss brauciena laikā cer ieraudzīt, jo militārā mantojuma objekti (Irbenes radiolokators, Liepājas Karosta u.c.), kas piederas pie Dzelzs priekškara velomaršruta, gaida priekšā.

Romanam Helinskim Latvijā pārsteidzoši šķiet tas, cik daudz zaļuma ir visapkārt. Kad vienu dienu viņi no piekrastes devušies uz Siguldu – ciemiņi redzējuši, ka teju vai ap katru namu bijis liels, zaļš dārzs. Rakstošais žurnālists atzīst, ka rakstīt par Latviju nemaz nebūs tik viegli. No vienas puses, ir jauki tas, kas ar acīm ir redzams, bet no otras puses, mums ir bijusi tik sarežģīta un skarba vēsture.

Kā jūs spējāt panākt un nosargāt kopības garu? – ir viens no pirmajiem jautājumiem, kuru ciemiņi uzdod tikšanās laikā Vecrīgā. Viesi atzīst, ka viņiem ir ļoti grūti iedomāties, kā tas ir – nebūt brīviem, dzīvot režīma apstākļos. Tāpēc žurnālistiem Dzelzs priekškara velomaršruts  šķiet jo vērtīgāks, jo atklāj tādiem jauniem cilvēkiem kā viņi pilnīgi svešu pasauli.

Latvijai veltītajā publikācijā, kura plānota žurnālā “Fietsactief” 6 – 8 lappušu garumā, rakstošais Romans Helinskis atzīst, ka galvenās būs fotogrāfijas. Jo tās iedarbojas uz lasītājiem visspēcīgāk. Tomēr autori centīsies atklāt mūsu valsti pēc iespējas dziļāk un daudzpusīgāk, labi apzinoties, ka pašlaik Latvija nīderlandiešiem ir maz pazīstama.

Pēc viesu vārdiem, nīderlandieši ir aktīvi ceļotāji, kas visbiežāk dodas uz Vāciju, Franciju, Austriju un Itāliju. Pagaidām Latvijas viņu ceļojumu plānos gandrīz nav, un, visticamāk, dažādu apstākļu dēļ. Gan tāpēc, ka padomju gados mūsu valsts bija rietumniekiem slēgta teritorija, kur tūristi netika gaidīti. Gan tāpēc, ka arī šobrīd informācijas par Latvijas tūrisma piedāvājumu esot pārāk maz.

Uz jautājumu, vai nīderlandiešu velotūristiem mūsu valsts varētu būt pievilcīgs tūrisma galamērķis, abi ciemiņi ir vienisprātis – noteikti varētu. Vienīgi dažviet ir ļoti slikti ceļi un velotūrismam vajadzētu būt labāk organizētam. Ja šiem faktoriem tiktu pievērsta uzmanība un jautājumi būtu atrisināti, Latvija droši varētu konkurēt ar citām velotūristu iecienītām zemēm.

“Nīderlandieši meklē jaunus tūrisma galamērķus. Tā noteikti varētu būt arī Latvija,” sirsnīgi secina Davids Peskenss.   

Žurnālisti par vienu no Latvijas plusiem min arī ēdienu. Tas bijis ļoti garšīgs, piemēram, latviešu nacionālā virtuve restorānā “Kungu Rija” netālu no Turaidas. Bīriņu pilī – ciemiņi atceras ar smaidu - viņi pat dabūjuši nogaršot bebra gaļas maltīti, iepriekš nemaz nezinādami, ka tādu medījumu mēdz gatavot.

Interesanti, bet garšīgi viņiem šķita arī tas, ka Latvijā maltītei izmanto tik daudz ogu, ne tikai desertam, bet arī gaļas ēdieniem un visam citam. Tas viņiem esot kas jauns. Un tieši tāpēc viņiem patīkot ceļot un par saviem ceļojumiem pastāstīt citiem. Šai reizē tas būs stāsts par Latviju.

Uzziņai: Nīderlandes tūristu skaits Latvijā pēdējos gados pieaug. Pērn mūsu viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto nīderlandiešu skaits palielinājās par 23 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija apmēram 25 tūkstoši. Šā gada 1. ceturksnī viņu skaits pieauga par 37 %.

Saskaņā ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju laika posmam no 2010. līdz 2015. gadam Nīderlande ir prioritārs mērķa tirgus, kur tiek veiktas selektīvas mārketinga aktivitātes.  

Nīderlandes žurnālisti Latvijā strādā ar EuroVelo 13 Iron Curtain Trail atbalstu.

Sagatavojusi Inta Briede, TAVA (www.tava.gov.lv; www.latvia.travel) sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 67358152; inta.briede@latvia.travel

Atpakaļ
Pieteikties par biedru