Zilaiskalns, Gauja, Sietiņiezis, Dikļi, Vaidavas ezers un bagātīgākais vēstures pirmavots par Latviju.
Gaujas labajā krastā pirms Valmieras pa seno Hanzas ceļu no Rīgas puses atrodas Kocēnu novads – reiz varenais Imeras letgaļu (latgaļu) pilsnovads. 13.gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm – Rubenē (Pappendorf) tās dibinātājs un priesteris Indriķis sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku (Heinrici Cronicon Lyvoniae). Par to šodien liecina piemiņas akmens Rubenes baznīcas pagalmā. Kur sena vēsture, tur šodien izcilas tūrisma vietas.
Viena no šādām vietām ir Zilaiskalns – nozīmīgākā dabas svētvieta pirmskristietības laikā letgaļu zemēs. To netieši apliecina daudzās tautas teikas un nostāsti – Zilākalnā esot bijusi svētā birzs, kur Jāņos sapulcējās visa tauta. Te svinēti arī citi nozīmīgi svētki, it īpaši Labrenči, kad no malu malām ļaudis nāca uz kalnu pateikties svētajai ugunij. Dzejnieka Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis” Zilaiskalns attēlots kā visas tautas sanāksmju vieta. Līgo vakarā te pulcējušies Lāčplēsis, Laimdota, Spīdala, Lielvārdis un citi varoņi. Zilaiskalns minēts kā raganu pulcēšanās vieta. Tā varenība un statuss saglabājies vēl ilgi pēc kristietības ieviešanas – kalns ir izcili ainavisks un daudzuprāt mītisks vēl šodien.
Gaujas nacionālajā parkā netālu no Kocēniem atrodas viens no lielākajiem un skaistākajiem devona smilšakmens atsegumiem – Sietiņiezis. Tikai retais nojauš, ka smalkās, baltās un akmens cietās smiltis pirms teju 400 miljoniem gadu skalojušās senā Gondvanas kontinenta nomalē – seklajā Tetisa okeānā un Kocēni tolaik atradušies tiešā ekvatora tuvumā. Labiekārtotas takas un koka kāpnes radītas ieža iepazīšanai un iedvesmas gūšanai no brīnišķīgajiem Gaujas senlejas skatiem.
Dikļi ir pazīstami kā vieta, kur aizsākušās latviešu teātra un dziesmu svētku tradīcijas. 1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha Šillera luga „Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās vietējie zemnieki. 1864. gada Vasarsvētkos norisinājās mācītāja un rakstnieka Jura Neikena noorganizētā dikliešu sadziedāšanās ar apkārtējo pagastu un novadu dziedātājiem. Līdzās esošajā Dikļu muižā 300 gadus saimniekoja dižciltīgo vācbaltiešu Pālenu dzimta, bet tās pēdējo bagāto saimnieku Volfu dzimtas kungu mājā saglabājušās salīdzinoši daudz oriģinālās interjera apdares. Tagad te darbojas 4* viesnīca, izcils restorāns un eco-SPA. Dikļu pils sadarbībā ar „Valmiermuižas alu”, Valmieras drāmas teātri, zemnieku saimniecību “Silkalni” piedāvā saistošu programmu dienas garumā līdzās ievērojamāko Kocēnu novada vietu pieredzēšanai. Ģimenēm un skolēniem īpaši interesanti būs paviesoties netālajās Vika pasaku parka takās.
Kocēnu centrā iepazīstama Kokmuiža ar neobaroka stilā celto kunga māju (tagad tur ir skola) un labiekārtoto pils parteru (pamēģiniet atrisināt laika skaitīšanu īpašā sfēriskā saules pulkstenī).
Dedzīgi sekojot savām interesēm, iespējams doties izjādēs ar zirgiem, nodoties velobraukšanai labiekārtotās takās, iepazīt plašo ārstniecības augu pasauli vai senā krēslinieku aroda noslēpumus un arī labi paēst, piedaloties steika skolas nodarbībās. Plaša izvēle baudīt atpūtu ezeru krastos (īpaši iecienīta Vaidavas ezera pludmale) un izjust pirts garu kādā no viesu mājām. Noteikti iesakām paviesoties Zilajā kalnā saulgriežu laikā, apmeklēt kādu no Kocēnu zirgaudzētavas vai azartiskajiem florbola pasākumiem, piedalīties senākajā organizētajā Latvijas skrējienā apkārt Vaidavas ezeram vai kopīgi ar bērniem pabūt Bērnu literatūras maģijā Dikļos. Smelies spēku Kocēnu novadā!
Vairāk informācijas Kocēnu novada tūrisma ceļvedī
Atrašanās vieta kartē
Papildus informācija
Epasts: info@kocenunovads.lv
Mājaslapa: http://www.kocenunovads.lv
Darbalaiks (pa sezonām)*: Pirmdienās: 8.00 – 12.00, 13.00 – 18.00; Otrdienās: 8.00 – 12.00, 13.00 – 17.00; Trešdienās: 8.00 – 12.00, 13.00 – 17.00; Ceturtdienās: 8.00 – 12.00, 13.00 – 17.00; Piektdienās: 8.00 – 12.00, 13.00 – 16.00.
Tūrisma klāsteris
